Kas ir Jurģi latviešu folklorā?
Latviešu mitologi Ūsiņu interpretē dažādi. Vieni to
saista ar gaismu, dēvēdami par saules vai pavasara dievību, citi,
savukārt, balstoties uz tautasdziesmām, to identificē ar sv.Jurģi.
Ūsiņu kā pavasara saulgriežu dievību raksturo ieražās
attēlotais tā saistījums ar noteiktu darbu sākšanu: pieguļas, ganu,
sējas sākšanu; arī saimnieciskais gads sākās Ūsiņa dienā.
Ūsiņa un Jurģa saplūšanas process tautasdziesmās
atspoguļojas kā Ūsiņa funkciju piemērošana Jurģim; šie abi vārdi dziesmu
variantos ir kā sinonīmi.
Kopumā folkloras materiālos Ūsiņš tiek raksturots kā
zirgu, retāk govju patrons. Iespējams, ka svētā Jurģa attēlošana kā
bruņās tērptu jātnieku, veicinājusi Ūsiņa un Jurģa tēla saplūšanu.
Ūsiņš pazīstams tikai ierobežotā Latvijas teritorijā, galvenokārt Vidzemes augstienē.Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru